Lielā Talka

FOLKLORĀ BALSTĪTA, MŪSDIENĪGĀ UN PASAULĪGĀ RĪCĪBĀ ĪSTENOTA

Lielā Talka ir lielākā Latvijas nevalstiskā kustība, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Savas pastāvēšanas otro desmitgadi 2019. gadā Lielā Talka aizsāka ar jaunām vēsmām vides domāšanā, aicinot cilvēkus plašāk domāt un rīkoties, lai iznīdētu vides piesārņojuma cēloņus, ne tikai sekas, kā arī atveseļotu mūsu izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību.

Lielās Talkas kustības pamatā ir gudri organizēta sabiedrības iesaiste, iekļaujot visas pašvaldības, skolas, biznesa jomas partnerus, medijus, diasporas organizācijas, un, protams, pats galvenais – katru atsaucīgo talcinieku! Lielās Talkas vadītāja kopš tās pirmsākumiem ir iedvesmojošā un vienmēr idejām bagātā Vita Jaunzeme.

Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā. Visas trīs Baltijas valstis 2008. gadā ar Talku savā zemē aicināja cilvēkus sniegt dāvanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 90. gadskārtā, sakopjot zemi.

Ar šīm pirmajām visas valsts mēroga talkām un lielo sabiedrības atbalstu šai idejai Baltijas valstīs aizsākās arī Igaunijas NVO koordinēta starptautiska kustība “Let`s Do It World!”, kas 2018. gada 15. septembrī rīkoja pirmo Pasaules talku (World Cleanup Day), kurā piedalījās 18 miljoni 158 pasaules valstu iedzīvotāju. Otrajā Pasaules Talkā, kas notika 2019. gada 21. septembrī, Latvija turpināja iedvesmot pasauli ar Laimes koku stādīšanu nākamajām paaudzēm. Savukārt trešajā Pasaules talkā, 2020. gada 19. septembrī, Latvija spēra soli tālāk un Valdemārpilī tika atklāts pirmais Laimes koku parks, kā pirmais solis uz to, lai katrā mūsu valsts pašvaldībā būtu savs Laimes koku parks. Tādā veidā pašvaldības veicinātu iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti un iesaistīšanos pašvaldības projektā, lai vietējie iedzīvotāji, novada viesi vai ārzemju latvieši, kuri vēlas apciemot savas dzimtās vietas un atstāt piemiņu no sevis, varētu iestādīt savu koku ar laimes novēlējumu Latvijai. Kopš Laimes koku parka atklāšanas Valdemārpilī nu jau atklāti vēl 7 šādi parki: Valdemārpilī, Jelgavā, Trapenē, Viļānos, Ādažos, divi Krāslavā.

Ja 2008. gadā Lielā Talka aizsākās kā kopīgs darbs, vācot visā Latvijā atkritumus, tad tagad ar prieku jāatzīst, ka pūliņi ir bijuši tā vērti, un daudzviet vairs atkritumi nav atrodami, cilvēki iesaistās koku un puķu stādīšanā, pagalmu izdaiļošanā, putnu būrīšu un soliņu veidošanā, ūdenstilpņu tīrīšanā, digitālajās talkās, attīrot ierīces no nevajadzīgiem datiem un tādējādi mazinot CO2, diskusiju rīkošanā par zaļu dzīvesveidu un aprites ekonomiku u.c. Vairākus gadus notika Ideju talkas, meklējot labākos un trakākos ieteikumus dabai un cilvēkam veselīgam iepakojumam, risinājumus cilvēka paradumu maiņai u.c. Pēdējos gados arvien vairāk Lielā Talka uzsver vides izglītības un vides un cilvēka veselības ciešo saikni. Sadarbībā ar Dziesmusvētku biedrību no 2024. gada jaunums – Plaušu tīrīšana – dziedātāju “talkas”, attīrot plaušas, kārtīgi izdziedoties pēc labi pastrādātā talkas dienā.

18 gadu garumā Lielajā Talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, bet, pa gadiem kopā skaitot, vairāk nekā miljons cilvēku, atsaucīgi talkojuši arī latvieši citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu.

Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā Talka ir konsekventi virzījusies uz izvēlēto mērķi – padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē; dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.

Katru gadu Lielā Talka izvirza noteiktu vadmotīvu – kodu, lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību tam, cik ļoti ir saistīta mūsu ikdienas rīcība ar vidi un tās veselību.
2011. gada vadmotīvs bija – “Nāc talkā Latvijai!”
2012. gadā – “Skaties dziļāk – nemēslo!”
2013. gadā – “Tīra Latvija sākas tavā galvā”
2014. gadā – “Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannas istabā”
2015. gadā – “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”
2016. un 2017. gadā – “Latvijai BŪT zaļai!”
2018. gadā – “Mainām Latviju! Maināmies paši!”
2019. gadā – “Es piederu nākotnei!”
2020. gadā “Sakop savu sētu, tavā sēta – Latvija!”
2021. gadā – “Par zaļu Latviju – visi kopā, bet katrs atsevišķi!”
2022. gada – “Celies, posies, iesaisties!”
2023. gadā – “Zaļa Latvija = Zaļa pasaule”
2024. gadā – “tīri – zaļi – ilgi”
2025. gadā – “Esam Daba! Esam kopā!”

Lielās Talkas tradīcija aizsākās ar talku 2008. gada 13. septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90.dzimšanas dienā. Nākamās talkas notika 2009. gada 18. aprīlī, 2010. gada 24. aprīlī, 2011. gada 30. aprīlī, 2012. gada 21. aprīlī, 2013. gada 20. un 27. aprīlī (sakarā ar laikapstākļiem talka oficiāli norisinājās divās dienās), 2014. gada 26. aprīlī, 2015. gada 25. aprīlī,  2016. gada 23. aprīlī un 2017. gadā 22. aprīlī, 2018. gadā 28. aprīlī, 2019. gadā 27. aprīlī un 2020. gadā 16. maijā. 2021. gadā 24. aprīlī, 2022. gadā 30. aprīlī, 2023. gadā 22. aprīlī, 2024. gadā 27. aprīlī. 2025. gadā Lielā Talka notiks 26. aprīlī un Pasaules talka – 20. septembrī.

No 2008. gada Lielās Talkas patroni bija prezidenti – Valdis Zatlers (2008 – 2011), Andris Bērziņš (2012 – 2015), Raimonds Vējonis (2016-2019), Egils Levits (2019 – 2023).

Lielajā Talkā mīļi aicinām piedalīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kam rūp ilgtspējīga valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē.