Lielās Talkas pārstāvji: atkritumu šķirotāji mežā nemēslo

Kopš 2008. gada, kad Latvijā tika aizsākta Lielās Talkas iniciatīva, atkritumu apjoms
dabā ir samazinājies. Tāpat lielā mērā mainījusies sabiedrības domāšana un uzskati
par ilgtspējīgu vidi sev apkārt. Vienlaikus izpratnes par sakoptu vidi veidošanos
veicinājusi arī sabiedrības izglītošana atkritumu šķirošanas jautājumos. Lielās Talkas
organizatori, biedrība “Pēdas LV”, atzīst – tie cilvēki, kuri ikdienā šķiro atkritumus, arī
dabā uzvedas atbildīgāk.

Lai arī dabā mēslotāju skaits samazinās, problēma joprojām pastāv
Pirms 18 gadiem, kad tika izveidota Lielās Talkas kustība, atkritumu daudzums dabā
bija ievērojams. Kā norāda biedrības “Pēdas LV” pārstāve Aiva Rozenberga, tad
sākotnēji Lielās Talkas ietvaros katru gadu tika vākti atkritumi vairāk nekā 1000
vietās, taču pēdējos gados notikušas zināmas izmaiņas.

“Pirms aptuveni pieciem gadiem sākām novērot interesantu tendenci – lai arī
talkošanas vietu skaits palicis nemainīgs, cilvēki arvien biežāk atkritumu vākšanu
nomaina pret citām apkārtējas vides sakopšanas aktivitātēm, piemēram, tiek stādīti
koki, labiekārtotas atpūtas zonas, veidoti apstādījumi. Tas ir gan tāpēc, ka ir
samazinājies dabā izmesto atkritumu daudzums, gan arī sabiedrība ir sākusi saprast
Lielās Talkas patieso būtību – runāt ne tikai par atkritumiem, bet par to, kādu pasauli
kopumā vēlamies redzēt nākotnē. Tāpat ir patīkami redzēt, ka kopā ar Talkas kustību
ir uzaugusi vesela paaudze. Ar lielu pārliecību varu apgalvot, ka tie ir cilvēki, kuri
dabā nemēslo un arī citus pieskata pret apkārtējo vidi izturēties atbildīgi. Šeit liels
nopelns ir skolām, kas šo gadu gaitā bijušas vienas no mūsu aktīvākajiem
sadarbības partneriem,” norāda Rozenberga.

Tomēr pilnībā problēma nav atrisināta. SIA “Rīgas meži”, kas apsaimnieko Pierīgas
mežus, kur iedzīvotāju skaits ir liels un attiecīgi arī nelegāli izmesto atkritumu apjoms
ir augstāks dati rāda, ka 2025. gadā uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās savākto
atkritumu apjoms pieaudzis par 7 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. Visvairāk savākts
sadzīves atkritumu – vairāk nekā 400 tonnu, kam seko būvgruži un lielgabarīta
atkritumi – 64 tonnas, kā arī 21 tonna azbestu saturošu atkritumu. Vien atkritumu
nodošanai apsaimniekotājiem uzņēmums iztērējis 96 tūkstošus eiro, kas ir par 25 %
vairāk nekā gadu iepriekš.

Atkritumus biežāk izmet vietās, kas jau ir piemēslotas

Lielās Talkas pārstāve gan atzīst, ka, lai arī mēslotāju skaits ir samazinājies, joprojām
ir vietas, kur cilvēki turpina piesārņot dabu. “Te varētu runāt par tādu kā negatīvās
psiholoģijas faktoru – tajās vietās, kur jau kāds ir nometis kādu atkritumu, ne līdz
galam apzinīgajiem roka paslīd vieglāk pievienot kaut ko arī no sevis. Labā ziņa, ka
tas darbojas arī pretēji – vietās, kas ir tīras un sakoptas, cilvēki ļoti bieži atkritumus
vairs neatstāj. Ir patiešām labi piemēri ar agrāk ļoti piemēslotām vietām, kas tikušas
sakoptas un tajās neviens pēc tam vairs nav mēslojis.”

Savukārt runājot par izplatītākajām situācijām, kad cilvēki mēdz atstāt atkritumus
tiem neparedzētās vietās, Rozenberga izceļ divas – pēc remontdarbiem un
atpūšoties dabā, it īpaši, ja tiek lietots alkohols. “Redzam, ka joprojām daļai
sabiedrības ir uzskats, ka izmest mežā, paslēpt krūmos vai aprakt no šķūnīša

demontēto šīferi, klozetpodu vai krāsas spainīti nav nekas slikts. Turklāt to dara ne
tikai privātpersonas, bet arī negodprātīgi komersanti, kuri tā vietā, lai aizvestu
būvniecības atkritumus uz poligonu vai nodotu atkritumu apsaimniekotājam, tos izgāž
mežā. Par laimi šādu nelikumīgu izgāztuvju vietās arvien biežāk tiek uzstādītas video
novērošanas kameras un nereti arī piefiksēti pārkāpēji, kas savukārt attur no šādu
aizliegtu darbību veikšanas citus. Otra piesārņotāju grupa ir atpūtnieki. Iespējams,
ikdienā šie cilvēki ir apzinīgi un pieturas pie normas nemēslot dabā, taču lielākās
kompānijās, piemēram, laivojot vai makšķerējot, it sevišķi, ja tiek lietoti arī
alkoholiskie dzērieni, pareizie paradumi nereti piemirstas. Teiktu, ka starp alkohola
lietošanu un mēslošanu dabā pastāv ļoti tieša korelācija.”

Mēslotāji ir skopi un principiāli cilvēki

Vai dabā mēslotājiem ir kādas vienojošas iezīmes un personīgās īpašības? Lielās
Talkas pārstāve norāda, ka ir gan. Tie pārsvarā esot cilvēki, kuriem pašu
ekonomiskās intereses ņem virsroku, tomēr ne vienmēr nabadzīgi un neizglītoti.
“Mūsdienās, kad ir gana labi attīstīta atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas
sistēma, nogādāt atkritumus šķirošanas vietās vairs nav sarežģīti. Liela daļa cilvēku
to arī izmanto, turklāt ne vienmēr visi šie cilvēki ir labi situēti. Tajā pat laikā joprojām ir
personas, kas izmet atkritumus dabā savu nosacīta taupīguma dēļ, pie tam ļoti labi
apzinoties un saprotot, kādu kaitējumu videi nodara. Tāpēc bieži vien tas nav
nezināšanas vai izglītības trūkuma jautājums, bet drīzāk ego un vēlme principiāli
ietaupīt lieku eiro,” pārliecināta ir Rozenberga.

Arī “Rīgas meži” ikdienā novēro, ka daļa atkritumu mežā nonāk pēc mājokļu remonta,
kā arī šķūnīšu un garāžu tīrīšanas. “Mēs redzam, ka viss liekais, kas paliek pāri pēc
remonta vai saimniecības telpu sakārtošanas, nereti tiek izmests mūsu
apsaimniekotajos mežos,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
“Vācot atkritumus, reizēm atrodam arī paša piesārņotāja vārdu, uzvārdu, adresi vai
kontaktinformāciju. Tad sazināmies ar cilvēku un aicinām viņu savākt atvestos
būvgružus, riepas vai citus sadzīves atkritumus. Ja reakcijas nav, iesaistām
pašvaldības policiju. Mūsuprāt, ja iedzīvotāji godprātīgi šķirotu atkritumus un
izmantotu pieejamās nodošanas iespējas, nebūtu pamata vest tos uz mežu.”

Atkritumu šķirošana mājās veicina ieradumu nemēslot dabā

Jo mērķtiecīgāk cilvēki pievērsīsies atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas
jautājumiem mājās, jo atbildīgāka būs arī viņu rīcība dabā. Tāpēc Lielās Talkas
organizatoru ieskatā liela nozīme ir sabiedrības izglītošanai par vides aizsardzību un
atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Būtiska loma pareizu ieradumu audzināšanā
ir uzņēmumam “Getliņi EKO”, kas apsaimnieko Baltijas valstīs lielāko atkritumu
poligonu “Getliņi”.
“Ja Lielās Talkas komanda nenogurstoši māca jaunajai paaudzei, ka daba
atkritumiem nav īstā vieta, tā ir jāsaudzē un jākopj, tad mūsu misija ir izglītot
jauniešus atkritumu pareizā šķirošanā un aprites ekonomikas principos, vienlaikus
parādot, kas var notikt ar dabu, ja pret atkritumiem izturēsimies vieglprātīgi. Poligona
“Getliņi” 55 metrus augstais atkritumu kalns ir spilgts cilvēku paradumu un to radīto
seku piemērs. Tāpēc ne tikai katru dienu organizējam izglītojošas bezmaksas
ekskursijas poligona teritorijā, bet arī veidojam plašākas informatīvās kampaņas ar

mērķi sasniegt un uzrunāt to sabiedrības daļu, kas vēl nav pieņēmuši atkritumu
šķirošanu par savu ikdienas normu vai arī ir gatavi šķirot, bet nezina, kā to darīt
pareizi,” norāda “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.
Martā noslēdzās “Getliņi EKO” informatīvā kampaņa “Jāšķiro ir viss! Un viss.”, kur
sabiedrībā zināmi sportisti, izmantojot praktiskus piemērus, mācīja, kā pareizi šķirot
dažāda veida atkritumus. Kampaņas vēstījumi sasniedza vairāk nekā 900 000
cilvēku visā Latvijā.

Ne tikai savākt izmesto, bet stiprināt kopienas

Lielā Talka drīz piedzīvos savu divdesmitgadi. Runājot par iniciatīvas nākotni,
Rozenberga norāda, ka Lielā Talka pati par sevi veido nākotni, rādot perspektīvu,
kāpēc vispār atkritumus vācam. “Daudzi, izdzirdot par Lielo Talku, saprot atkritumus,
taču Talkas būtība ir daudz plašāka – dažādos veidos rūpēties par vidi, lai tā netiktu
piemēslota. Tas ir stāsts gan par mūsu domāšanu un attieksmi, gan par darba tikuma
veidošanu kopienās. Tāpēc ne tikai vācam izmestos atkritumus, bet arī stādām
kokus, iekopjam teritorijas, daudzdzīvokļu namu pagalmus, turklāt, darot to kopā ar
draugu, kolēģi vai kaimiņu, veidojam kolektīvo apziņu izturēties pret vidi atbildīgi.
Esam ieviesuši īpašu terminu – Talkas cilts, kas apvieno cilvēkus, kuri dara vairāk
nekā to prasa pienākums. Tie ir cilvēki, kuri no Talkas iniciatīvas izveidojuši kustību
savā kopienā, iedvesmojot un pulcinot ap sevi citus. Tas rada pārliecību, ka
talkošanas tradīcijas saglabāsies dzīvas arī turpmāk.”