Latvija Pasaules talkā: mums padodas būt vizionāriem

Aiva Rozenberga, Lielās Talkas pārstāve Pasaules talkas kustībā

Ir kāds no septembra pirmajiem datumiem, un Zoom platformā sasēduši talku kustību pārstāvji no visdažādākajām pasaules malām – citam jau pusnakts, kāds tikko modies. Notiek pēdējie kopīgie organizatoriskie darbi, lai lielākā pilsoniskā nevalstiskā kustība sagatavotos Pasaules talkai. Nu jau 8.pēc kārtas, un jau otro gadu ANO atzīmējamo dienu kalendārā.

Nav jau pasaule šodien Leiputrija – Pasaules talkas rīkotāji saskaitījuši, ka šobrīd pasaulē ir ap 60 karu un konfliktu. Būs atsevišķas vietas Āzijā un Latīņamerikā, kur talka šogad pārcelta šo iemeslu dēļ uz citu laiku. Ir kādi punkti uz pasaules kartes, kur talkot nedrīkst, jo tā ir neatļauta pulcēšanās forma. Starptautiskais Pasaules talkas zvanu centrs toties atradīsies Kijivā un 20.septembrī raidīs īpašu straumējumu ar pieslēgumiem dažādām pasaules talku vietām, arī Latvijai.

Kad 2018. gada septembrī notika pirmā Pasaules talka, Latvijas Lielā Talka, viena no šīs kustības valstīm-pamatlicējām, nāca ar iniciatīvu – mēs stādīsim Laimes kokus! Tas radīja pārsteigumu un jautājumu – kā tā? Pasaulē, kurā tik daudz atkritumu, mēs stādīsim īpašus kokus. Liels lepnums un prieks bija starptautiskajā domapmaiņā un pašu sabiedrībā stāstīt – jā, no 2008. gada, kad aizsākās Lielā Talka kā Latvijas cilvēku dāvana savai valstij tās 90-gadē, talcinieki ir paveikuši milzu darbu, daudzas vietas ir labā ziņā pārvērtušās līdz nepazīšanai!

Vairākus gadus pēc kārtas Latvija ar saviem 2 miljoniem cilvēku (arī diasporai paldies par talkošanu!) saņēma Pasaules talkas balvu par augstāko iedzīvotāju iesaistes procentu talkā. Joprojām, arī tagad, kad talku kustības pasaulē strauji ir attīstījušās, stabili esam pirmajā 10-niekā un katru gad` no jauna tiekam stādīti par skaistu piemēru citiem. Šī gada globālās Pasaules talkas kustības mērķis ir sasniegt 30 miljonu cilvēku dalību, un darīt visu, lai vairāk nekā 200 valstīs, kur talku kustība nu reģistrēta, sasniegtu vismaz 5 % no sabiedrības dalības talkās. Jo zinātnē pierādīts, ka tad sabiedrībā iespējamas pārmaiņas domāšanā, rīcībā, paradumos.

Kad zeme ir attīrīta, tajā var stādīt. Var “stādīt nākotni”, var stādīt tam kā simbolu Laimes koku. Joprojām daudzi no mums, ģimenē kādam bērnam piedzimstot vai kādam notikumam par godu un laimi, veselību, spēku, labklājību vēlot, stādām koku. Šīs senās tradīcijas, kas nereti devušas no paaudzēm paaudzē mantotus dižkokus, mums pašsaprotamas. Pasaulē mūs par to apbrīno, mēs citus ar to iedvesmojam. Dēlam var stādīt ozolu, meitai – liepu? Ābeli mammai? Pīlādzi mājas aizsardzībai?

Aicinot stādīt savu Laimes koku vai košumkrūmu, lūdzam cilvēkus to darīt ar apzinātu domu un vēlējumu – sev, ģimenei, valstij un planētas Zeme labsajūtai un veselībai par godu. Mēs zinām no talku pieredzes, ka kopīgs mērķis un apzināta rīcība visiem kopā atnesīs rezultātu. Laimes koki ir mūsu nākotnes dižkoki, mūsu domas un darbi iemiesos plaukstošu rezultātu. Mēs ar pašu pirmo Pasaules talku rādījām sev un citiem pasaulē  šo “gaismu tuneļa galā”, sakot – ticiet, ka jūsu darbam ir jēga. Pēc tam, kad zeme ir tīra, jūs stādīsiet kokus un savu nākotni. Vietās uz zemeslodes, kur pilsētas kanālos nevarēja ūdeni redzēt atkritumu dēļ, bija vajadzīgs šāds mūsu piemērs un uzmundrinājums. Tagad daudzas no tām pēc 7 gadu brīvprātīgo talcinieku darba pārvērtušās līdz nepazīšanai.

Paldies neskaitāmām Latvijas skolām, pie kurām nu aug savi Laimes koki un, katru gadu piestrādājot, tiek piepildīts kāds vēlējums. Paldies nu jau 8 Latvijas vietām, kuros lēnām aug savi Laimes koku parki, briedinot cilvēkos lepnumu un pašapziņu par savu skaisto vietu uz zemeslodes, par to, ko viņi iespējuši izdarīt ar savām rokām un ir ļāvušies domāt plašāk par 1 dienu savā un dabas dzīves ciklā. Paldies uzņēmumiem, kas saliedējas talkās. Paldies ģimenēm un katram no jums personīgi, ka esat daļa no šīs iedvesmotāju un darītāju cilts!

Pasaules talkā arī mēs stādām ne tikai Laimes kokus. “Svinam Dabu!” ir mūsu vadmotīvs, jo arī izzinot piesārņojuma ietekmi uz dabu, piemēram, uz ūdeņiem un mūsu “saldāko jūru pasaulē – Baltijas jūru”, darot kopienai svētīgus darbus, mēs esam soli tuvāk saskanīgākām attiecībām ar dabu un ar sevi dabā, jo esam taču tikai tās daļa.

Uz tikšanos Pasaules talkā un dabas apzinātā svinēšanā!