Jau reģistrētas 1200 Lielās Talkas vietas Latvijā; šodien Talka ieskandināta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Ar plašu mediju līdzdalību šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika ieskandināta Lielā Talka, gaidot talkas dienu 26. aprīlī, kad visos Latvijas novados un vairākos diasporas centros ārvalstīs notiks dažāda veida talkošanas aktivitātes. Jau šobrīd ir apstiprinātas 1200 talkošanas vietas, kas apskatāmas kartē www.talkas.lv .

Uzrunājot klātesošos, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa uzsvēra: “Priecājos, ka Lielās Talkas ieskandināšana notiek tieši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latviešu grāmatas 500-gadē, jo tieši tāpat kā Dziesmu svētki, kā grāmatu lasīšanas paradumi, arī Lielā talka un talkošana ir viens no Latvijas nācijas un valstiskuma mugurkauliem un spēka stīgām.”

Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme atzīmēja – gan talkas, gan grāmatu lasīšana mūsu tautai ir sena tradīcija, aicinot ikvienu apzināt to īpašo, vērtīgo grāmatu, ko gribētu veltīt Tautas Grāmatu plauktam. V.Jaunzeme uzdāvināja Tautas Grāmatu plauktam no savas vecmāmiņas mantoto grāmatu “Latvijas zeme. Daba. Tauta” (1937) ar ierakstu: “Tikai visi kopā mēs esam Latvija! 2025. gada Lielās Talkas kods ir – “Esam daba, esam kopā, esam Latvija!””.  D.Baltiņa aicināja ikvienu apzināt tās īpašās grāmatas, kam dzīvē ir bijusi svarīga loma, un Latviešu grāmatas 500-gadē š.g. 8. novembrī nodot savu īpašu grāmatu ar savu personīgo ierakstu Tautas Grāmatu plauktam.

Par talku simbolisko nozīmi, attīrot kādu sabiedrībai svarīgu ēkas tapšanas vietu no atkritumiem, pirms tās būvniecības, atmiņās dalījās Vita Jaunzeme un olimpietis Mārtiņš Rubenis, kuri vēl pirms Lielās Talkas ar toreizējo LNB direktoru Andri Vilku, kultūras ministri Karinu Pētersoni un studentiem īpašā talkā attīrīja topošās Gaismas pils būvniecības vietu, kas bijusi stipri piegružota, apzinoties topošās ēkas svarīgo misiju.

Lielās Talkas Labas gribas vēstniece, Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla, kura ar savu komandu četrus gadus aktīvi piedalījusies dažādās talkās un arī palīdzējusi koordinēt ārvalstu diplomātu dalību talkošanā, akcentēja – “lai kur mēs pasaulē atrastos, katram no mums vienmēr ir izvēle, kādu iespaidu atstāt uz apkārtējo vidi. Arī īru tautai ir līdzīga kustība kā talka un tāpēc ar prieku iesaistos šajās aktivitātēs, izdarot savu izvēli par tīru vidi.”

Lielās Talkas pārstāve Kristīna Spŗūdža aicināja ikvienu iesniegt savu talkas stāstu www.talkas.lv, lai jūnijā talkas tradīciju, pamatojoties uz pētnieku veikumu un talcinieku stāstiem, iesniegtu Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. ”Arī dažādām kaimiņu tautām ir pazīstama talkas būtība, tāpēc būtu tikai skaisti, ka, apkopojot dažādos stāstus, mēs varētu saskatīt, ka talkot ir mūsu dabā, talkas ir mūsu mantojums, katra paaudze pielaiko šo mantojumu sev, un mēs redzam, ka tas mums der!”

Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis uzsvēra sadarbību starp Lielo talku un Dziesmu svētku kustību, aicinot korus un dejotājus, folkloras kopas un pūtēju orķestrus talkot kopā un sākt talku ar dziesmu.

Lielās Talkas`2025 Labas gribas vēstnieks, pianists Vestards Šimkus atskaņoja savu improvizāciju “Pūt, vējiņi!”, atzīstot, ka pats kā mākslinieks ikdienā smeļ iedvesmu dabā: “Es redzu dabu kā skaistāko mākslas darbu, ko ir radījis dižākais mākslinieks, un tāpēc tā ir tik iedvesmojoša.”

Lielā Talka rosina uz atbildīgu rīcību cilvēka un dabas mijiedarbībā skaista mērķa – tīras, zaļas, veselīgas Latvijas – labā. Lielo Talku organizē biedrība “Pēdas LV” sadarbībā ar Latvijas Valsts mežiem, Latvijas Pašvaldību savienību, Klimata un enerģētikas ministriju. Lielo Talku atbalsta Rimi, Mežpils alus, DREAME, DHL, SIA Getliņi EKO, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Dziesmu svētku biedrība.