Pasaules Digitālā talka 15.martā!

15.martā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena – diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu  mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar Lielo Talku aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?
Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots.
Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi – enerģijas
patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir
teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

“Pēc ekspertu aprēķiniem, jau trīs mēnešus pēc digitālā satura radīšanas, 90% no tā vairs
nekad netiek izmantoti un kļūst par digitālajiem atkritumiem. Lai gan digitālie atkritumi
neaizņem fizisku vietu mūsu ikdienā, nesmird un apkārt nemētājas, ņemot vērā pieaugošo
datu apjomu pasaulē, tie kļūst par reālu draudu videi, ko nevaram ignorēt,” skaidro LVRTC
Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine.

Digitālā un fiziskā vide saplūst un iedzīvotāji visā pasaulē arvien vairāk laika pavada mazos
un lielos ekrānos. “Cilvēks ik dienu ieelpo aptuveni 20 000 reizes. Klikšķu skaits, ko cilvēks
vidēji dienā veic, ir tikai trīs reizes mazāks nekā ieelpu skaits. Tas uzskatāmi parāda to, ka
digitālajā vidē pavadām daudz laika un, likumsakarīgi, ka cilvēkiem veidojas gan noteikti
paradumi, gan arī netikumi, kam ir ietekme arī uz fizisko vidi. Ņemot vērā pieaugošo datu
apjomu pasaulē, kuru glabāšanai nepieciešami apjomīgi datu centri un iespaidīgs enerģijas
patēriņš, LVRTC sadarbībā ar Lielo Talku, kopš pērnā gada Digitālās talkas ir aicinājis
iestādes un organizācijas izvērtēt savus digitālos paradumus un arī apzināt, kas būtu
maināms ikdienas rīcībās,” skaidro V.Sprugaine.

Pieci izplatītākie digitālās ikdienas netikumi, kuru ierobežošana būtiski samazinātu digitālo atkritumu radīto negatīvo ietekmi

#1 Veidojam foto un video, ko patiesībā neskatīsimies
Teju divsimt gadu laikā kopš pirmās pasaulē uzņemtās fotogrāfijas un, jo īpaši, kopš
fotografēšana vairs neprasa tādus ieguldījumus kā filmiņas iegāde vai tās attīstīšana un
bilžu izgatavošana, foto uzņemšana kļuvusi par būtisku ikdienas dzīves daļu.
Kāpēc cilvēkiem tas ir svarīgi? Uzņemot fotoattēlu, mēs radām taustāmas atmiņas, kas
mums var palīdzēt atgriezties īpašos dzīves brīžos.

Šobrīd tiek lēsts, ka vidēji katrs cilvēks ik dienu rada ap 20 foto vai video. Daži no tiem
visticamāk tiešām ir īpaši brīži, kas arī nonāk sociālo tīklu “skatlogos” un ģimenes albumos,
vēl daži foto tiek uzņemti, jo gribam saglabāt, piemēram, kādu konferencē redzētu
interesantu slaidu vai žurnālā ieraudzītu ēdiena recepti. Kas ir pārējie mirkļi, kas tiek
uzņemti, bet visbiežāk cilvēks tos vairs nekad neapskatīs?

Tiek pieņemts, ka ik dienu pasaulē tiek uzņemti 5 miljardi foto, jeb 57 000-60 000 foto
sekundē. Cik kļūst par digitālajiem atkritumiem jau to uzņemšanas brīdī? Kritiski izvērtējot
savas viedierīces foto albumu katrs no mums var mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc es uzņēmu šo foto, kad es to izmantošu, un, ja atbilde nav rasta – pārvērtēt to, vai ir vērts katru ikdienas sīkumu fotografēt.

 

#2 Dublējošu un nekvalitatīvu foto uzņemšana

Centienos uzņemt ideālo foto vai video, nereti izveidojam veselu gūzmu dublējošu attēlu.

Statistika liecina, ka nekvalitatīvs vai dublējošs saturs veido līdz pat 30% no mūsu digitālās
foto un video bibliotēkas. Lai samazinātu dublējoša satura daudzumu, iespējams izmantot
lietotnes, kas palīdz sasniegt vēlamo foto vai video efektu. Ja tomēr ir gadījies saražot
dublējošus foto, dzēs liekos uzreiz! Ikdienas steigā gan tam parasti nav laika, tāpēc var
izmantot lietotnes, kas to paveic cilvēka vietā. Tāpat arī vairāki mākoņkrātuvju pakalpojumu
sniedzēji piedāvā iespēju automātiski identificēt un noņem dublējošos foto.

#3 Atveram, bet neaizveram
Cik interneta pārlūka šķirkļi šobrīd ir atvērti jūsu datorā vai viedierīcē? Uzdodot šo jautājumu
dažādās auditorijās, atbilde ir – no septiņi līdz pat 119 vienlaicīgi atvērti interneta pārlūka
šķirkļi.
Katra atvērtā interneta vietne, pat, ja šobrīd to neizmanto, “fonā” tiek darbināta un patērē
enerģiju, bet šis enerģijas patēriņš rada arī CO₂ izmešus. Šie neaizvērtie pārlūka šķirkļi
noslogo viedtālruni, kuram “jātiek galā” arī ar atvērtajām, bet konkrētajā brīdī
neizmantotajām lietotnēm. Vidēji katram viedierīces lietotājam pasaulē ierīcē ir 80 lietotnes,
bet ikdienā tiek izmantotas 8-10 lietotnes. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no ierīcē esošajām
lietotnēm netiek izmantotas katru mēnesi. Pētnieki lēš, ka aptuveni 25% lietotņu pēc
lejupielādes tiek izmantotas tikai vienu reizi un pēc tam vairs netiek izmantotas.
Digitālās talkas diena ir labs brīdis, lai aplūkotu, vai jūsu viedierīcē neglabājas lietotnes, ko
vairs neizmantojiet. Ja kādu no lietotnēm neizmanto mēnešiem vai pat gadiem, tā ir ne tikai
digitālais atkritums, ko “nesam” sev līdzi ikdienas gaitās, bet arī potenciāla ievainojamība
viedierīcei, jo iespējams arī tās uzturētājs vairs to neuztur un nenodrošina drošības
atjauninājumus.

#4 E-pasta kastītes revīzija
Lai mazinātu digitālo atkritumu nastu, ar ko apaugam ikdienā, būtiski ir ieviest dzēšanas
rutīnu un periodiski pārskatīt un dzēst arī e-pasta ziņas, kas vairākus gadus vai pat gadu
desmitus glabājas e-pasta kastītē, bet vairs nav nepieciešamas.
E-pasta kastītes iestatījumos iespējams uzstādīt nosacījumus, kas nodrošinās, ka noteikti
ziņojumi tiks automātiski dzēsti vai arhivēti, taču šīs darbības būs tikai puse no uzvaras.

Tikpat būtiski ir arī nodrošināties, ka nesaņemiet e-pastus, kurus pat negrasāties atvērt, jeb
atteikties no mēstulēm. Piesakoties atlaižu kartēm vai reģistrējoties dažādos interneta
portālos, piekrītam saņemt jaunumus un reklāmu izsūtnes, lai gan jau piekrišanas mirklī
zinām, ka tās nelasīsim. Lai izvairītos no tā, ka šīs ziņas piepilda e-pasta pastkasti, ko
izmantojiet ikdienas saziņā, cilvēki izveido vēl vienu vai pat divas e-pasta adreses, kuras
izmanto situācijās, kad kaut kur jāreģistrē e-pasts, bet sūtījumi nav nepieciešami.
Ja velkam paralēles ar fizisko vidi – cilvēkiem ikdienas gaitās līdzi dodas arī liels nešķirotu
atkritumu konteineris. Reklāmas izsūtnes bija un vēl kādu laiku būs mūsu ikdiena. Katrs, pat
vismazākā izmēra e-pasts, rada 0.3 – 4g CO₂ izmešu, bet apjomīgi e-pasti ar pielikumu –
pat līdz 50g CO₂ izmešu. Ja neatrakstāmies no ziņām, kuras saņemam, bet pat neatveram,
šo digitālo atkritumu ietekme ir mūsu katra atbildība.

#5 Datu pārsūtīšana lielām draugu grupām

Saziņa digitālajā vidē ir kļuvusi par neatņemamu un nenoliedzami lielisku iespēju, kas mums
ļauj izbaudīt kopā būšanu ar draugiem un ģimeni arī tad, ja fiziski neesam kopā.
Mēs dalāmies ar saviem ikdienas mirkļiem (piemēram, 5 miljardiem snapu ik dienu),
priecājamies par draugu video, pavadām stundas dienā (TikTok lietotāji vidēji pasaulē ik
dienu noskatās vairākas stundas video), lai noskatītos arī svešinieku veidotu digitālo saturu
un ļoti bieži arī nekritiski šo saturu pārsūtam saziņas grupās. Grupas biedri atver pārsūtīto
ziņojumu (katrs klikšķis digitālajā vidē rada 0.8g CO₂), daži to pārsūta tālāk citās draugu
grupās, bet vēl daļa nemaz neatver ziņojumu, jo faktiski viņi nekad nav vēlējušies saņemt
smieklīgo kaķu un suņu video. Tā sūtījums kļūst par digitālo atkritumu.

Tāpat kā pasākumos un fiziskajās pastkastēs ir samazinājies papīra izdales materiālu

daudzums, arī digitālajā vidē un privātā saziņā ir pieklājīgi noskaidrot, vai adresāti grib
saņemt sūtījumus. Protams, pirms katra video publicēšanas draugu grupā diez vai lūgsim
atļauju. Pietiks, ja paskatīsieties, cik no draugiem atver sūtījumu un patiešām to apskata, cik
to ir novērtējuši kā saistošu atbildot ar īkšķīti, cik ir iesaistījušies sarunās par saņemto
sūtījumu. Veltot šim desmit minūtes laika, iespējams identificēt adresātus, kuriem sūtītais
nekļūs par digitālo atkritumu un turpmāk tieši ar viņiem apmainīties ar šo saturu.
Paradumu maiņa prasa laiku un jāatzīst, ka līdz šim esam ar pilnu jaudu apguvuši un
baudījuši digitālās vides iespējas. Redzot, cik ļoti pieaug digitālā satura apjoms gan pasaulē,
gan mūsu viedtālruņos, redzot, kā pieaug CO₂ izmešu daudzums pasaulē un apzinoties, ka
digitālā vide un tās iespējas tikai vairos klikšķu daudzumu, bet tos klikšķus, ko nespēs radīt
mūsu pirksti, papildinās mākslīgā intelekta rīki, ir laiks pārvērtēt un koriģēt digitālos paradumus un arī netikumus.
Ražīgu Digitālās talkas dienu!

Informāciju sagatavoja:
Vineta Sprugaine
Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
Tālr.: 29665001
E-pasts: vineta.sprugaine@lvrtc.lv

Vizuālais materiāls: @VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs