Stādīsim Laimes kokus un vēlēsim laimi Latvijai

Stādīsim Laimes kokus un vēlēsim laimi Latvijai

Šī gada 17. septembrī – dienā, kad notiks Pasaules talka, kuras mērķis ir apvienot cilvēkus cīņā ar globālo piesārņojumu un klimata pārmaiņām, Latvijā jau piekto reizi norisināsies koku sēšanas un stādīšanas akcija “LAIMES KOKI”. Tai pievienoties aicināts ikviens, lai katra iesētā sēkla vai iestādītais koks varētu izaugt arī par milzīgu nākotnes dižkoku, kļūstot par ieguldījumu pasaules klimata atjaunošanā un mūsu artavu Latvijas zaļākas nākotnes veidošanā.

Pošoties Laimes koku talkai, Latvijas Radio 2 (LR2) aicina piedalīties radošajā konkursā: sacerēt iedvesmojošu un spārnojošu, bet lakonisku laimes vēlējumu Latvijai, savam novadam un ikvienam!

Jūsu vēlējumus gaidīsim LR2 Facebook kontā vai rakstot uz e-pastu talka@lr2!  Sirsnīgākie un iedvesmojošākie vēlējumi skanēs LR2 ēterā, bet to autorus apbalvosim ar Lielās talkas atbalstītāju dāvanu kartēm! Savukārt iedvesmojošus stāstus par dažādu novadu īpašajiem kokiem, kas ir mūsu lepnums, vērtība un vēstures zaļie pieminekļi, klausieties LR2 ēterā sākot ar 12. septembri pēc plkst. 17:00. Vairosim laimi un ilgtspējīgu skaistumu mūsu Latvijā!

• 12. septembrī iepazīsimies ar unikālu Eiropas dabas vēstures pieminekli – Skrīveru dendroloģisko parku. Parka stādījumu plānu savulaik izstrādājis un dēstījumus no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē, īstenojis bijušais Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss (1857–1919) no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē. Skrīveru dendroloģiskā parka apmeklētājus priecē daudzi neparasti koki – cukura kļava, Alpu atragēne, sirdsveida un plēkšņveida kārijas, Amerikas lazda, snuķaugļu lazda, Virdžīnijas burvju lazda, Korejas ciedru priedes, Veimuta un Benksa priedes, katsura, stafileja, Amerikas sudrabkļava, sudrabliepa, Japānas lapegle. Ar tiem LR2 klausītājus iepazīstinās parka zinošā gide Daina Rancāne.
• 13. septembrī apciemosim mūsu lepnumu – vienpadsmito resnāko un pašu apjomīgāko ozolu Baltijā un Austrumeiropā – Kaives Senču ozolu. Šis milzis tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā. Par vecumu gan domas dalās, bet iespējams tā mūžs pārsniedz 800 gadus. Apmēram pirms 100 gadiem zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad tas bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bijis aptuveni 70 m. Ar ozolu saistās daudz leģendu, piemēram, zem ozola saknēm sensenos laikos esot paglabātas 3 muciņas zelta, turklāt, iespējams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Sirmo „veterānu” apmeklēsim kopā ar Tukuma tūrisma informācijas centra direktori Ingrīdu Smuškovu.
• 14. septembrī dosimies uz Latgali, lai aplūkotu Rēzeknes Valstsvīru piemiņas ozolus. Vēsturiskie koki ir atrodami Rēzeknes upes labajā krastā, pie Atbrīvošanas alejas tilta, kur 1938. gadā ir iestādīti 5 ozoli. Meža dienu laikā Rēzeknē, iestādīja piemiņas ozolus par godu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877–1942), Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881–1965) un Latvijas armijas komandierim Krišjānim Berķim (1884 –1942), Latgales divīzijas komandierim Andrejam Krustiņam (1884 –1941), 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandierim Rūdolfam Ceplītim (1895 –1941). Līdz mūsdienām ir saglabājušies trīs valstsvīru stādītie, nu jau vareni izauguši ozoli. Tos aplūkosim kopā ar Rēzeknes tūrisma informācijas centra pārstāvi Elīnu Pastari.
• 15. septembrī LR2 uzmanības centrā būs Jūrmala, kur savulaik vasaras pavadīja latviešu leģendārie dzejnieki Rainis un Aspazja. Rainim iemīļota pastaigu un radīšanas vieta bijusi Raiņa priedes – kāpu zonā Pumpuros, Amatas ielas galā, kur augušas trīs priedes. Iespējams, tieši šeit viņš iedvesmojies dzejolim “Lauztās priedes”. Šobrīd saglabājusies vairs tikai viena, pēdējā no trim leģendārajām Raiņa priedēm, toties tapis tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais skulpturālais objekts “Raiņa priedes”. Uz skulptūras tērauda daļas iegravēti Raiņa dienasgrāmatu fragmenti. Uz Raiņa priedēm virtuālā pastaigā dosimies kopā ar Raiņa un Aspazijas vasarnīcas -muzeja eksperti Astrīdu Cīruli.
• 16. septembrī viesosimies Cēsu novada Raiskuma pagastā, elegantajā milzu ozolu ieskautajā Ungurmuižā, kur jau 18. gadsimtā auguši lauru, citronu un apelsīnu koki. Skaistais parks, liepu dārzs, iekoptais augļu dārzs un mežs ir kādreizējā muižas īpašnieka, ģenerālleitnanta Baltazara fon Kampenhauzena stādīts. Ungurmuižas mežā aug sens ozols, ko savulaik Imants Ziedonis ar domubiedriem nosaucis dižā ķīmiķa Paula Valdena vārdā. Ar Ungurmuižas koku vēsturi LR2 klausītājus iepazīstinās muižas saimniece Ieva Ņevečorova.

Foto: Oskars Ludvigs