Komentārs par Ogres novada pašvaldības vadītāja teikto Lielās Talkas kontekstā

Komentārs par Ogres novada pašvaldības vadītāja teikto Lielās Talkas kontekstā:

Lielā Talka vienmēr ir brīvprātīga, sabiedriska un demokrātiska kustība, kurā pamatu pamats ir cilvēku vēlme sakopt savu valsti un padarīt to skaistāku. Pašvaldību loma arī ir ļoti būtiska, koordinējot reģionos talciniekus, izdalot Lielās Talkas sagādātos maisus un aizvedot talkas laikā savāktos atkritumus.  10 gadu garumā apstiprinātās talkošanas vietas Lielajā Talkā ir bijušas tikai un vienīgi pašvaldību administrētajās teritorijās.

Mēs nevaram piespiest kādu pašvaldību piedalīties vai nepiedalīties talkā – tas būtu jāizlemj konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem. Jo ne jau pašvaldība no augšas iniciē talkas. Tās piesaka paši iedzīvotāji. Pašvaldību tāpat kā Lielās Talkas organizatoru loma, ir atbalstīt šādu aktivitāti un nodrošināt ar visu nepieciešamo. Talkas faktiski nebūtu vajadzīgas, ja pašvaldības tiktu galā ar saviem tiešajiem pienākumiem sev piederošo teritoriju sakopšanā. Tomēr un diemžēl, daudzviet iedzīvotāju nelielas daļas  sliktie paradumi vēl ņem virsroku. Un tāpēc vēl jo vairāk būtu jāatbalsta vietējās iniciatīvas organizēt reģionos šādas aktivitātes.

Šajā konkrētajā gadījumā mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka Ogres novada iedzīvotāji vēlas talkot, vēlas uzlabot apkārtējo vidi un ir acīmredzami, ka Ogres pašvaldības vadītāja paziņojums, nesaskan ar iedzīvotāju vēlmēm. Lai nokomentētu Helmaņa kunga konkrētos argumentus, būtu jāsaprot konteksts, zemteksts un patiesie nolūki. No vienas puses, pēc Helmaņa kunga domām, talka esot sevi izsmēlusi, no otras puses, atzīstot, ka pašvaldība netiek galā ar saviem pienākumiem, viņš aicina iedzīvotājus intensīvāk izglītot un aicina talkot. No šī skatupunkta Helmaņa kunga nostāja ir ļoti pareiza, jo tas, ka tiek runāts par sabiedrības izglītošanu un zemes īpašnieku izglītošanu vieš cerību, ka agrāk vai vēlāk Latvija/Ogre kļūs par sakoptāko vietu pasaulē.  Tomēr jāatceras, ka talkas laikā tiek vākti pašvaldības teritorijās esošie atkritumi – tātad, no šī izriet, ka  būtu jāizglīto arī pati pašvaldība. No vienas puses paziņojot, ka Ogres pašvaldība nepiedalās talkā (tas faktiski nozīmē tikai to, ka tā neizved talkas laikā savāktos atkritumus un neizdala maisus), Helmaņa kungs aicina iedzīvotājus talkot, ja viņi tā vēlas, bet to darīt ar mērķi, ideju un saturu. Tas skan ļoti progresīvi, cerīgi un optimistiski.  Jautājums Helmaņa kungam: – tā kā talcinieki  vienmēr ir talkojuši ar ideju un mērķi –  vai pašvaldība nodrošinās talkas laikā savākto atkritumu izvešanu?

Sacītais par “koncepta neesamību” ir pretrunā ar pašas Ogres novada dalību, piemēram, Pasaules talkā, kurā talkošanai tika dota dziļa jēga, sasaistot apkārtnes sakopšanu ar jaunu koku stādīšanu nākamajām paaudzēm un Latvijas 200-gadei par godu, kā arī pasaulē daudzinot slavenā latviešu mākslinieka Purvīša daiļradi. Par šīs Talkas organizēšanu Lielā Talka saņēma Ogres novada Gada balvu kultūrā 2018 “Zelta liepa”.

Runājot par Helmaņa kunga piesaukto Jaunzēlandes pieredzoi, tā, tāpat kā Latvija un citas 157 citas valstis, ir aktīvas Pasaules talkas kustības dalībnieces. Jāpiebilst, ka Latvijai Pasaules Talkas kustība š.g. janvārī piešķīra izcilības balvu kā labākajai valstij, kurā gadu no gadu talkā iesaistās procentuāli visaugstākais iedzīvotāju skaits. Par Jaunzēlandes pludmaļu tīrīšanas talkām ikviens var pārliecināties pats: https://www.projectjonah.org.nz/Get+Involved/Beach+Clean-ups.html

Cilvēki Latvijā vēlas talkot, ko pierāda uz šo brīdi ( 11.04.) jau pieteiktas vairāk nekā 580 talkošanas vietas. Un, protams, ne visas ir tikai un vienīgi atkritumu vākšanas talkas. Lielā Talka jau sen no atkritumu vākšanas ir pārvērtusies par dažādu aktivitāšu kopumu – apkārtnes labiekārtošanu, pagalmu sakopšanu un apzaļumošanu, kultūrvēsturisko vietu sakopšanu, izglītojošiem pasākumiem skolās un zaļās prāta vētras Ideju talkās. Tas ir kopā būšanas pasākums ar ļoti lielu lietderības koeficientu, jo, tikai reāli pašiem iesaistoties sakopšanas darbos, var veikt izglītošanas darbu, īpaši runājot par jaunāko paaudzi, kuri to redz, mācās un novērtē.

Pateicamies Latvijas Pašvaldību savienības kopīgajam atbalstam un tā priekšsēdim Guntim Kaminskim, kurš uzsver: “Pirmajā Pasaules talkā pagājušajā gadā notika vairāk nekā 150 valstīs pasaulē, taču Latvijas koordinēšanas darbs, koordinēti iesaistot pašvaldības talku rīkošanā, ir unikāls pasaules mērogā. Daudzas valstis vēlas šo pieredzi no mums aizgūt. Mēs noteikti būsim sadarbības partneris Lielajai Talkai arī turpmāk, jo daudz ir izdarīts, bet aizvien paplašinās veids, kā katrs var piedalīties talkā, piemēram, arī labiekārtojot vidi, veicot apzaļumošanu un citus nozīmīgus darbus, kas šo kustību padara par ilgtspējīgu. Mums kopīgiem spēkiem tas jāturpina gadu no gada.”

Vēlot veiksmi Ogres pašvaldībai ar sakopšanas un izglītošanas pasākumiem, jo nav jau svarīgi kā – galvenais, lai atkritumu dabā nebūtu un cilvēki kļūtu atbildīgāki pret dabu, vēlos atgādināt, ka, neatbalstot pašu iedzīvotāju vēlmi talkot, tādejādi ar administratīvajiem varas instrumentiem, faktiski noliedzot līdzdalību talkā, katra konkrētā pašvaldība uzņemas atbildību savu iedzīvotāju priekšā un tai būtu jāgarantē, ka lēmumam neatbalstīt talku sekos garantijas un darbi, kas nodrošinās visu mūsu un ikviena Satversmē ierakstītās pamattiesības – dzīvot labvēlīgā  vidē (VIII nodaļa, 115 punkts).

Mēs, tie, kuri tic nākotnei, tiekamies talkā visā Latvijā 27. aprīlī! Es personīgi esmu par zaļu Latviju, gudriem, pozitīviem un par nākotni domājošiem cilvēkiem tajā!

Vita Jaunzeme

#EsPiederuNākotnei, www.talkas.lv