Gatavojoties Pasaules talkai, ar ūdenslīdēju atbalstu tīra Rīgas kanālu

Šodien Lielās Talkas pārstāvji un partneri no valsts, pašvaldību, privātās un NVO jomas Pasaules talkas priekšvakarā mediju pasākumā pie Rīgas kanāla uzsvēra sabiedrības kopīgo un katra individuālo atbildību atkritumu mazināšanā, resursu otrreizējā izmantošanā un cieņā pret apkārtējo vidi. Ūdenslīdēji no niršanas kluba http://daivings.lv un brīvprātīgie no radošās apvienības jauniešiem “Trepes” palīdzēja attīrīt vienu posmu Rīgas kanālā, rādot piemēru un iedvesmojot uz līdzīgām aktivitātēm citus.

Ievadot pasākumu, Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme aicināja ikvienu: “Pasaules talkā es aicinu paraudzīties uz mums, cilvēkiem, ar dabas acīm – tad uzreiz kļūs skaidrāks, ko mēs katrs varam mainīt un darīt, lai panāktu harmoniskas attiecības ar dabu uz pēc iespējas ilgāku laiku. Lai šī doma mūs pavada gan Pasaules talkā, gan ikdienā, katram savā ceļā ejot. Paldies ikvienam, kurš nav vienaldzīgs – novados, skolās, uzņēmumos un privāti! Latvija ar savu talku pieredzi patiesi ir piemērs daudzām citām valstīm pasaulē – lai tas mūs pašus iedvesmo uz jauniem labiem darbiem!”

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzīmēja, ka “mēs pārāk bieži runājam par Eiropas mērķiem. Arī vides jomā. Laiks atcerēties, ka atkritumus atstājam paši savā zemē, ne Eiropas un mums jāskatās, kā varam uzlabot savu zemi un vidi. Aizvadītajā gadā Latvijā ir noglabāti 277 tūkstoši tonnu atkritumi. Jā, pēdējo gadu laikā situācija atkritumu šķirošanā ir būtiski uzlabojusies, tomēr joprojām uzskatu, ka tas ir par 277 tūkstošiem tonnu vairāk, nekā vajadzētu. Jo ne jau noglabātu atkritumu kaudzes vēlamies atstāt saviem bērniem un bērnubērniem. Jāsāk ir pašiem ar sevi!”

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, uzsverot katra individuālā piemēra jēgu, sacīja: “Rīgā ir kur talkot – mūsu mežos, piekrastē, pie ūdenskrātuvēm, kur regulāri redzu aktīvus talkotājus.Tomēr vissvarīgākā talkošanas vieta bieži vien ir sava apkaime, pagalms vai tuvākais parks, jo tieši tur mēs ikdienā uzturamies, un tur tīra vide sniedz vislielāko gandarījumu.Paldies ikvienam rīdziniekam, kurš piedalās talkā vai ikdienā dzīvo ar rūpēm par dabu!”

No Lielās Talkas tradīcijas pirmsākumiem tās atbalstītājs ir Latvijas Pašvaldību savienība. Tās priekšsēdis Gints Kaminskis pauda prieku, ka novadi iesaistās arī Pasaules talkā, un jau piektdien tiks atklāti jauni Laimes koku parki Jēkabpils novada Zīlānos un Rēzeknē: “Tas ir ieguldījums ar ilgtermiņa vērtību. Latvijā Pasaules talka cieši savijas ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un  Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļu, kurā aktīvi piedalās Latvijas pašvaldības – tiek organizēti dažādi pasākumi, lai stātos pretī pasaules izaicinājumiem un veidotu labāku nākotni mums visiem. Tāpat Pasaules talkas dienā mēs sakām PALDIES, paldies ikvienam, kas ikdienā rūpējas par dabu, dzīvo saskaņā ar dabu, dzīvo ilgtspējīgi savos ikdienas paradumos.”

Lielās Talkas Labas gribas vēstniece Pasaules talkā, ilgtspējīgas modes dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši uzsvēra, cik būtiski ir apzināties tekstila atkritumu radīto postu un piedomāt par saviem ikdienas paradumiem: “Tekstila nozare ir otrā vispiesārņojošākā nozare pasaulē. Pati esmu pieredzējusi šo modes industrijas ēnas pusi, strādājot Šanhajā. Es aicinu sabiedrību valkāt drēbes no materiāla, kas no dabas nācis un dabā arī viegli sadalās. Es aicinu izmantot Latvijas dizaineru, ražotāju, amatnieku ilgtspējīgi veidotus produktus!”

Lielās Talkas Labas gribas vēstnieks `2024 un Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Ints Teterovskis, uzsverot talkošanas un Dziesmu svētku tradīciju izcilību pasaules mērogā, aicināja ikvienu Dziesmu svētku kustības dalībnieku iekļauties talkā un elpot vienā ritmā ar Latvijas dabu: “Latvijā ir ap 12 500 tūkstošu upju un strautu – ja šo upju “asinsriti” salīdzina ar dziedošo Dziesmu svētku dalībnieku skaitu, tad iznāk, ka katrai upei ir pa diviem dalībniekiem. Es aicinu katru kustības dalībnieku doties pie upēm, palīdzēt pie to tīrīšanas, ja nepieciešams, es tāpat aicinu dziedāt pie upēm un laivojot – mums pašiem jārūpējas par savu veselību, un mēs varam rūpēties par dabas labsajūtu, jo arī dziedāšana attīra, ievibrējot ūdens virsmu!”

Radošā apvienība jauniešiem “Trepes” brīvprātīgo pārstāve Marija Brūvele pastāstīja par apvienības aktīvo iesaistīšanos Pasaules talkā – jau iestādīti Laimes koki – hortenzijas Latvijas samariešu apvienības senioru un Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” pagalmos, kur tapusi arī Sajūtu taka. Šādu Sajūtu taku Pasaules talkas dienā 20. septembrī jaunieši veidos arī PALDIES-SVINAM DABU pasākumā Carnikavas Novadpētniecības centra teritorijā. “Mums katram ir jāsāk ar sevi un saviem paradumiem!” noslēgumā īpaši akcentēja M.Brūvele.

Pasaules talkas dienā 20.septembrī visā Latvijā cilvēki aicināti stādīt Laimes kokus – īpašo Latvijas iniciatīvu globālajā Pasaules talku kustībā, kā arī tīrīt Latvijas ūdenstilpnes un krastus, tajā skaitā rūpējoties par Baltijas jūras veselību. Visi tiek aicināti arī uz talkas pārgājienu 20.septembrī plkst.9.00 no Kalngales stacijas un Carnikavas (Jūras un Laivu ielas krustojuma) līdz Garciemam, kā arī plkst.11.00 – 14.00 uz PALDIES-SVINAM DABU pasākumu, ko Lielā Talka līdzorganizē ar Ādažu novadu – tajā būs dažādas meistarklases un radošās darbnīcas visai ģimenei, “Eco Baltia vide” tekstila nodošanas buss, kā arī jauktā kora “Vēja balss” un tradīciju kopas “Ābols” priekšnesumi.

Ikviens talcinieks tiek lūgts atzīmēt savu aktivitāti līdz ar laba vēlējumu www.talkas.lv Svinam Dabu kartē.

Globālās Pasaules talkas mērķis šogad ir sasniegt ap 30 miljonu iedzīvotāju dalību ap 200 valstīs un virzīties uz to, lai katrā valstī dalībnieku skaits sasniegtu vismaz 5%, kas ir pamats izmaiņām sabiedrībā un tās paradumos un domāšanā. Jau otro gadu Pasaules talka ir ierakstīta ANO atzīmējamo dienu kalendārā.

Pasaules talkas aktivitātes Latvijā palīdz koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība, partneris ir Klimata un enerģētikas ministrija un Dziesmu svētku biedrība.

Talku atbalsta: Ādažu novada pašvaldība, Mežpils, RIMI.

Talku atbalsta: RIMI, Ādažu novada pašvaldība, Mežpils.