Simtgades Lielajai Talkai aicina pievienoties latviešus ārvalstīs
Ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) gādību pagājušajā pavasarī Lielajā Talkā pirmo reizi iesaistījās diasporas kopienas visā Eiropā. ELA šogad aicina latviešus un Latvijas draugus vienopus talkot vēl plašāk pasaulē, lai Simtgades gadā uzsvērtu Latvijas cilvēku saliedētību, zaļo garu un darba sparu. Pieteikšanās Lielajai Talkai ārvalstīs norit līdz 20.martam, rakstot uz ela@latviesi.com.
Kā uzsver ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto, “šogad vēl vairāk kā citus gadus ir svarīgi apzināties, ka tā banka, kurā ir patiesi vērts ieguldīt ikvienam no mums un ko sargāt pašu rokām, ir mūsu vide un daba. Tāpēc mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus ārvalstīs talkojot – un arī ikdienā – kopīgi veidot zaļu, darbīgu un par vidi atbildīgu Latviju un Eiropu.”
ELA aicina sakopšanai izvēlēties Latvijai vai latviešiem nozīmīgas vietas ārvalstīs, kas īpaši saistītas ar Latvijas valstiskuma un tautas vēsturi (vēsturisku notikumu vietas, kapavietas), trimdas sabiedrisko vai kultūras aktivitāšu piemiņu (latviešu nami, draudzes nami, kultūras svētku vietas), izcilu tautiešu dzīvi vai darbību, kā arī pašreizējo diasporas sabiedrisko vai kultūras dzīvi (Valsts svētku, Līgosvētku vai citu svētku vietas un to apkaime, latviešu organizācijas atbalstošu pašvaldību norādītas vietas u.c.). Talkošana diasporas kopienās tiks apvienota ar kultūras un aktīva dzīvesveida iniciatīvām, muzikāliem starpbrīžiem un viktorīnām par Latviju un tās dabu un vidi. Talkotāji veidos radio un video sižetus par savu darbošanos, ar ko pagājušajā gadā ikviens varēja iepazīties Latvijas Radio 2 ēterā un internetvietnē.
Talkotāji Bērzainē (Vācijā).
Lielajā Talkā Eiropā 2017. gadā tika sakopti vēsturiski un sabiedriski nozīmīgie latviešu centri Minsterē un Bērzainē (Vācijā) un “Straumēni” (Lielbritānijā). Beļģijas latvieši aprūpēja bijušo kara gūstekņu nometni Cēdelghēmā, kurā pēc Otrā Pasaules kara bija internēti aptuveni 12 000 latviešu karavīri. Parīzē talkotāji apzaļumoja Latvijas vēstniecības dārzu, tajā iestādot arī pirmo īpaši no Latvijas gādātu ceriņu krūmu. Lielbritānijā un Īrijā tika sakoptas latviešu atdusas vietas un LELBāL draudzes nami.
Diasporas aktīva līdzdarbība vides un dabas aizsardzībā sasaucas ar pagājušajā vasarā notikušā pirmā Eiropas Latviešu kongresa pausto apņēmību no ārvalstīs mītošo latviešu puses izzināt un saglabāt Latvijas dabas vērtības un tās popularizēt ārvalstīs, kā arī veidot par dabas un vides vērtību saglabāšanu līdzatbildīgu sabiedrību, diasporā smeļoties labās prakses piemērus un veidojot pieprasījumu pēc atbilstošas politikas Latvijā.
