Talkot aicina

Rīgas Bīvostas pārvalde Arčers Latvijas Valsts Meži

Lielās Talkas pašvaldību koordinatoru konkursa "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" ietvaros viens no uzdevumiem bija sagatavot iedvesmojošu stāstu par savu novadu, pagastu. Šie ir dalībnieku iesūtītie stāsti.

  • Alsungas novada iedvesmojošais stāsts

    16.05.2015 | Nav komentāru

    Alsundznieki lepojas ar Žibtaku.

    Tieši tāpēc iedvesmojošajam stāstam izvēlēta saruna ar Žibtakas izveidotāju Dzintru Kaminsku.

  • Samīļo Gauju! - Jaunpiebalgas novadā

    16.05.2015 | Nav komentāru

    Notikumu cikls "Samīļo Gauju!" ir Vides radošās darbnīcas Jaunpiebalgas novadā iedvesmas stāsts Lielās Talkas konkursam "Pastāvēs, kas pārvērtīsies".

  • Mazsalacas iedvesmojošais stāsts

    14.05.2015 | Nav komentāru

    „Rāmi plūst Salaca. Ir jūnija sākums, un vasara uzsākusi savu gaitu.

    Tā nu es te stāvu – liels mūra nams, kas pazaudējis savu dvēseli. Vairākus gadu desmitus manī nekas nenotiek. Manas acis klāj brūnu dēļu aizvirtņi, durvis ir slēgtas, un iekšā svilpo caurvējš. Esmu Āža krogs Salacas krastā pie iebraucamā ceļa Mazsalacā.

    - Ko tu te sēro? – nemierīgais Skaņākalna Velns mani uzrunā. – Es vakar dzirdēju, ka par tevi runāja mākslinieces.

    - Ko tad?

    - Viņas grib tevi izdaiļot.

    - Ei nu! Kā tad?

    - Taisīs lielas gleznas un liks tavu logu acīs.

    Un Velns ir projām.

    Hm, vai viņš to nopietni?

    Paiet pāris nedēļas, un Skaņākalna Velns atkal ir klāt.

    - Vai zini, viņas ir uzgleznojušas skaistas bildes!

    - Vai tu redzēji?

    - Ahā, pa Mākslas skolas logu palūrēju! Tur viņas glezno. Viens puisis arī.

    - Ko tad tu redzēji?

    - Uz grīdas viens pie otra nolikti milzīgi dēļi, visapkārt krāsu bundžas. Un pašas mākslinieces tupus rāpus uzbur seno Mazsalacu. Bildes izskatās tāpat kā tās vecās fotogrāfijas, tikai ļoooti lielas!

    - Vai ir jau gatavas?

    - Kāda ir pabeigta, kādai vēl trūkst pēdējo otas triepienu.

    - Tad drīz es būšu skaists?

    - Droši vien.

    Un no Skaņākalna Velna vairs nav ne miņas.

     

     

  • Priekuļu novada iedvesmojošais stāsts

    14.05.2015 | Nav komentāru

    AIVARS VILNIS

    Veido un draugos publicē izglītojošus fotostāstus par Liepas pagasta vēsturi, dabu, dabas pieminekļiem, putniem, fosīlijām utt. Piedalījies ekspedīcijās Liepas apkārtnē pētot ģeoloģiju,  fosīlijas, vācis un Dabas muzejam nodevis dažādus materiālus.

    Latvijas ornitoloģijas biedrības biedrs, viņa sirdsdarbs ir putnu pētīšana. Liepas pagasts var lepoties, ka, pateicoties Aivaram, ir apzinātas, uzskaitītas visas teritorijā esošās stārķu ligzdošanas vietas, ir piefiksēts ikkgadējais stārķu skaits.

  • Vecpiebalgas jauniešu centra "Balgas strops" iedvesmojošais stāsts

    14.05.2015 | Nav komentāru

    Mani sauc Diāna. Es esmu pavisam parasta jauniete. Uzaugusi laukos – Vecpiebalgā – Alauksta ezera krastā. Mana saikne ar dabu ir cieša un neatraujama. Visas manas bērnības atmiņas ir saistītas ar rotaļām pagalmā vai negribīgi paveiktiem āra darbiem. Katru dienu mēroju ceļu no mājām uz skolu un atpakaļ. Dabas skati, smaržas un krāsas pa ceļam manai sirdij liek gavilēt un lepoties par vietu, kurā dzīvoju. Man rūp vide ap mani.


    Reiz biju ar ģimeni pastaigā uz Alauksta ezeru. Ejot turp, es ceļmalās pamanīju dažas pudeles un citus atkritumus. Es nodomāju, ka to, kurš tos atstājis, es neatradīšu, bet es varu būt tā, kas to visu savāks. Daudz neiedziļinoties, kurš un kāpēc to darījis, es sāku lasīt visus atkritumus, kurus redzēju sev apkārt. Tas bija briesmīgāk, nekā biju domājusi. Jo vairāk es tos lasīju, jo vairāk apjautu, cik netīrā vidē es dzīvoju. Atkritumu bija daudz vairāk, kā sākumā biju ieraudzījusi, līdz beigās pārņēma skumjas. Tas likās, kā bezgalīgais stāsts. Tā bija mana pirmā pašas izveidotā vides sakopšanas zibakcija priekš sevis.

    Lasi tālāk

  • JĀŅA UN ANDAS DINGU PAVEIKTAIS CĒRTENES PILSKALNA LABIEKĀRTOŠANĀ

    14.05.2015 | Nav komentāru

    Cērtenes pilskalns

    Cērtenes pilskalns ar priekšpili un dambi ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.  13. gadsimtā uz tā stalti slējusies viena no Tālavas novadu spēcīgākajām koka pilīm. Pilskalnam bijusi tikai viena dabiskā krauja – dienvidu nogāzē pie Cērtenes upītes un šīs nogāzes augstums sasniedzis 25 metrus. Lai nocietinātu pilskalnu ir smagi strādāts – tam visapkārt izrakts 12 metru dziļš grāvis, ko, aizsprostojot upīti, varēja piepildīt ar ūdeni. Cērtenes pilskalns, ar ievērojamo aizsarggrāvi un dambi, tiek uzskatīts par vienu no grandiozākajām aizsardzības būvēm Latvijas pilskalnos. Tam līdzās atradusies otra virsotne, kas tiek uzskatīta par senlatviešu svētvietu. Nākamo gadsimtu laikā pilskalns, bieza meža biezokņa ieskauts, bija paslēpts svešinieku acīm.


    Jāņa un Andas Dingu paveiktais

    Lasi tālāk te

  • Palsmanes pelēkā akmens iedvesmojošais stāsts

    14.05.2015 | Nav komentāru

  • Iedvesmas stāsts no Salacgrīvas novada

    14.05.2015 | Nav komentāru

    Mēs nedzīvojam grāmatā, un arī mežs, kas ir dzīvs Imanta Ziedoņa zaļajā pasakā, nenāks pilsētā, lai atbrīvotu ielas un mājas no smakām, izplūdes gāzēm un atkritumu kastēm. Un tieši tāpēc, ka mežs nenāks, vai cilvēks novērtē, cik svarīgi ir veicināt zaļo dzīvesveidu pašiem, lai vide, kurā dzīvojam, vēl ilgi kalpotu par mūsu mājām?


    Vietā, kurā nepiedzimst vējš. Vietā, kas bijusi pēdējā seno lībiešu apmešanās vieta Vidzemē, kuras krastus apskalo Rīgas jūras līcis. Vietā, kurai cauri tek Eiropas nozīmes upe Salaca, kurā iespējams zvejot lašus un uz 3 nēģu tačiem ķert nēģus. Vietā, kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Vietā, kurā ir Sarkanās klintis un dabas liegums.

    Lasi tālāk te

  • Rūjienas novada pašvaldības iedvesmojošie stāsti

    14.05.2015 | Nav komentāru

    Manuprāt, piemēru par vides sargāšanu var ņemt no cilvēkiem, kuri katru gadu piedalās lielajās valsts talkās, nesavtīgi savācot citu atstātos atkritumus gan mežos, gan arī pilsētas teritorijā. Šie cilvēki paši nopērk darba cimdus un dodas strādāt. Tas nav viegls darbs, ņemot vērā, ka visi to dara par velti. Vienmēr vieglāk ir bez sirdsapziņas pārmetumiem nomest zemē konfekšu papīru vai limonādes pudeli, jo cilvēkiem šķiet, ka tas neko ļaunu dabai nenodarīs, tomēr viņi nekad neaizdomājas par to, ka tā domā lielākā daļa cilvēku. Es nekad nemetu zemē atkritumus un uz cilvēkiem, kas to dara, raugos nosodoši, jo 99% gadījumu cilvēkiem vienkārši nepatīk, ka jakas kabatā ir nevajadzīgi papīri. It īpaši lielajās pilsētās var novērot augsto vides piesārņojuma līmeni, kur sabiedriskās vietās puķu podos samesti cigarešu izsmēķi. Tas ir pretīgi, un man kā apzinīgai talkas dalībniecei tas būtu nelabumu raisošs process savākt citu atstātos atkritumus, kuri ne vienmēr ir tikai papīri un pudeles. Mežos dzīvnieki savainojas ar cilvēku izmestajām konservu bundžām utt. Esmu priecīga, ka mūsu valsts iedzīvotājiem (lai arī ne visiem) rūp vide, kurā viņi dzīvo, tāpēc ir labi, ka ir cilvēki, kuri ir čakli un neļauj mums apkārt veidoties milzīgai atkritumu kaudzei. (Sandija Vilistere, Rūjienas novada pašvaldība)

    Citus stāstus lasi te

  • Unikāls projekts - Tētu būvēta Āra klase Ropažos

    14.05.2015 | Nav komentāru

    Viss sākās ar ideju

    Ropažos ir brīnumskaista daba. Plašs un gaišs parks. Upe, kas mutuļodama pavasaros un rudeņos rada brīnišķīgu mūziku, bet karstās vasarās sniedz veldzējumu. Dažādu sugu putni, kas koku zaros sarunājas un ik pārmaiņus uzdzied pa kādai saulei un priekam veltītai dziesmai. Daudzveidīgi augi, koki un pavisam netālu no Rīgas esošam novada centram unikāli piemītošs lauku klusums.


    Bet viss sākās ar ideju. Ideju par to, ka mums blakus esošā daba un vide aicināt aicina ikvienu cilvēkbērnu doties laukā no skolas un mācīties brīvā dabā, svaigā gaisā un praktiski.

     

LATVIJAI BŪT ZAĻAI!

Talkot aicina

LIELO TALKU ORGANIZĒ

MEKLĒ LAPĀ

SEKO JAUNUMIEM

SEKO MUMS SOCIĀLAJOS TĪKLOS

Twitter Facebook Draugiem Instagram